Simptomi, cēloņi
Reaktīvais artrīts jeb Pēc-streptokoku reaktīvais artrīts (PSRA) ir ar A grupas beta hemolītisko streptokoku saistīts akūts artrīts, kas galvenokārt skar bērnus vecumā no 8 līdz 14 gadiem.
Reaktīvais artrīts jeb PSRA parasti attīstās vidēji 10 (3-14 dienas) dienu laikā pēc kakla infekcijas vai bērnu infekcijas slimības – skarlatīnas sākuma.
Slimību raksturo:
- ģenētiska predispozīcija;
- 75% pozitīva žāvas kultūra uz A grupas beta hemolītisko streptokoku (reimatiskam drudzim –
30% pacientu); - slimības sākumā var būt palielināti ASOT,
Anti-DNase B (antivielu testa) rādītāji; - slimība parasti neattīstās pēc ādas streptokoku infekcijām;
- divreiz biežāks no jauna atklātu gadījumu skaits (t.s. incidence) nekā akūtam reimatiskam drudzim;
- Artrīts var būt ilgstošs, persistējošs (pastāvīgs, miera periodi mijas ar paasinājumiem), recidivējošs un, salīdzinājumā ar reimatisko drudzi, nereaģē uz salicilātu terapiju (aspirīnu);
Vairāk par Reaktīvo artrītu (PSRA), tā izpausmēm, diagnozi un ārstēšanu
lasīt šeit:
Diagnozes noteikšana
Diagnostikā vispirms jāizslēdz Laimas slimība, Juvenils idiopātisks artrīts un citi iespējamie artrīta iemesli.
PSRA diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz starptautiskām rekomendācijām un kritērijiem – artrīts, kas iegūts pēc nesen pārslimotas streptokoku infekcijas. Diagnostikā tiek ņemtas vērā paaugstinātas streptokoka antivielas – ASOT, DNAse B.
PSRA gadījumā nav to slimības pazīmju, kas raksturīgas reimatiskam drudzim (t.s. Džonsa kritēriji: starptautiski noteiktas klīniskas pazīmes un izmeklējumi, kas apstiprina streptokoku infekciju) – sirds un nervu sistēmas bojājumi, kā arī ādas izsitumi.
Vairāk par Reaktīvo artrītu (PSRA), tā izpausmēm, diagnozi un ārstēšanu
lasīt šeit:
Ārstēšana
Ārstēšanai noteikti jābūt ārsta uzraudzībā. Ārstēšanu parasti sāk ar antibiotikām, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, kā arī ar aukstuma aplikācijām uz locītavām.
Ārstēšana var būt ilgstoša, no 5 dienām līdz pat 8 mēnešiem (vidēji: 66 dienas), no slimības sākuma līdz simptomu pazušanai.
Dažiem pacientiem arī pēc slimības miera perioda jeb remisijas sasniegšanas vairākus mēnešus saglabājas sāpes locītavās (t.s. artraļģijas) , kas vairs nav saistītas ar aktīvu iekaisumu.
Nelielai daļai pacientu (vidēji 5,8% gadījumu) pastāv sirds bojājuma risks (t.s. kardīts), kuriem var nebūt izteikti, redzami slimības simptomi, taču ar laiku var attīstīties paliekošs sirds vārstuļu bojājums. Tādēļ vismaz 1 reizi gadā 5 gadu laikposmā ieteicams veikt ehokardiogrāfijas (EHOKG) pārbaudes. Retos gadījumos šiem pacientiem varētu būt nepieciešama papildu profilakse ar ilgstošas iedarbības penicilīnu, kuru nepieciešamību izvērtē ārsts.